Dārza dižsardzene (Macrolepiota bohemica, arī Macrolepiota rhacodes var. bohemica, Macrolepiota rachodes var. bohemica, un Macrolepiota rhacodes var. hortensis; daudzi autori uzskata, ka tā ir identiska ar Chlorophyllum rachodes var. bohemica, Chlorophyllum rhacodes var. bohemica, Chlorophyllum hortensis un/vai Chlorophyllum brunneum, taču nav nešaubīgi noskaidrots, kur ir atsevišķa suga un kur varietāte)[1][2] ir Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņus nav ieteicams izmantot pārtikā. Daļa autoru uzskata, ka šī sēne ir sarkstošās dižsardzenes pasuga.
Humusa saprofīte. Latvijas apstākļos aug parasti siltumnīcās un pat puķupodos,[6] tomēr retos gadījumos var tikt atrasta arī citur skābās, labi irdinātās augsnēs (piemēram, pie un uz skudru pūžņiem). Aug grupās no augusta līdz oktobrim, reizēm veido bagātīgus raganu apļus.
Par dārza dižsardzenes ēdamību ir pretrunīgi viedokļi — daži (A.Pilats) to vērtē kā ēdamu, daži (Mihaels un Hennigs) apgalvo, ka tā iespējami izraisot vieglu saindēšanos, daži norāda uz halucinogēnu efektu.[7] Sēnes.lv par to raksta burtiski: "Vāji indīga (vismaz dažkārt)".[8] No pretrunām var secināt, ka šīs sēnes indīgumu ietekmē kaut kādi citi faktori. Parastākie no tiem sēnēm ir sagatavošanas veids, sēnes vecums, klimats un tās augšanas vietas ekoloģiskā tīrība. Kamēr nav noskaidrots, kāpēc šī sēne daļai cilvēku izraisa gremošanas vai smadzeņu traucējumus, tā nav lietojama pārtikā.
Ļoti līdzīga ir sarkstošā dižsardzene, kura tāpat kļūst oranža griezumā, bet kuras kātiņš garāks un paresninājums pamatnē nav tik liels. Visas dižsardzenes, ar kurām Latvijā šo sugu var sajaukt, ir ēdamas, taču citās zemēs atrodama tuva šīs un sarkstošās dižsardzenes radiniece Chlorophyllum molybdites, kas ir indīga (fiksēts viens bērna nāves gadījums, parasti beidzas ar stundām ilgu vemšanu) un tā ir viena no galvenajām sēnēm, ar ko ļaudis — un pat speciālisti — saindējas Ziemeļamerikā. Tās galvenā atšķirība ir lapiņu krāsa vecumā, kas kļūst iezaļganas zaļo sporu ietekmē.[9] Mušmires atšķiras no dižsardzenēm ar to, ka tām uz cepurītes nav saplaisājušu tumšu zvīņu, var būt tikai baltas pārslas — plīvura atliekas, un mušmirēm kātiņa pamatne ietverta makstī, kādas dižsardzenēm nav.
Dārza dižsardzene (Macrolepiota bohemica, arī Macrolepiota rhacodes var. bohemica, Macrolepiota rachodes var. bohemica, un Macrolepiota rhacodes var. hortensis; daudzi autori uzskata, ka tā ir identiska ar Chlorophyllum rachodes var. bohemica, Chlorophyllum rhacodes var. bohemica, Chlorophyllum hortensis un/vai Chlorophyllum brunneum, taču nav nešaubīgi noskaidrots, kur ir atsevišķa suga un kur varietāte) ir Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņus nav ieteicams izmantot pārtikā. Daļa autoru uzskata, ka šī sēne ir sarkstošās dižsardzenes pasuga.