Māņzirnekļi, neīstie zirnekļi (Opiliones) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta. Tie ir nelieli, dažus milimetrus gari, īsi un plati zirnekļveidīgie, ar nepilnīgu vēdera segmentāciju (tergīti 9, sternītu mazāk), ar neparasti garām kājām un nelielām pedipalpām. Heliceras spīļveida. Māņzirnekļi ir plēsēji, barojas ar kailgliemežiem, kukaiņu kāpuriem, daudzkājiem, ērcēm un jauniem zirnekļiem, var uzņemt arī augu barību. Elpo ar trahejām. Māņzirnekļi ir ļoti plaši izplatīti un sastopami uz koku stumbriem, uz nokritušiem zariem, zem akmeņiem, zem lapām. Bieži sastop Phalangium ģints pārstāvjus.
Pasaulē ir zināmas ap 6300 sugām, kas iedalās 4 apakškārtās. Latvijā ir zināmas 14 sugas. Latvijā tos ir pētījis V. Tumšs.
Kārta Māņzirnekļi (Opiliones)
Māņzirnekļi, neīstie zirnekļi (Opiliones) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta. Tie ir nelieli, dažus milimetrus gari, īsi un plati zirnekļveidīgie, ar nepilnīgu vēdera segmentāciju (tergīti 9, sternītu mazāk), ar neparasti garām kājām un nelielām pedipalpām. Heliceras spīļveida. Māņzirnekļi ir plēsēji, barojas ar kailgliemežiem, kukaiņu kāpuriem, daudzkājiem, ērcēm un jauniem zirnekļiem, var uzņemt arī augu barību. Elpo ar trahejām. Māņzirnekļi ir ļoti plaši izplatīti un sastopami uz koku stumbriem, uz nokritušiem zariem, zem akmeņiem, zem lapām. Bieži sastop Phalangium ģints pārstāvjus.