Priežu rinda (Pinales) mūsdienās pārstāvēta ar 7 dzimtām, no kurām lielākā ir priežu dzimta (Pinaceae), tajā ~230 sugu. Agrāk īvju un galvīvju dzimtas izdalīja atsevišķā īvju rindā. Latvijā sastopama parastā priede (Pinus sylvestris) un parastā egle (Picea abies). Egles skujās ļoti daudz karotīna, C vitamīna. Priežu rindā ietilpst arī ciprešu dzimta (Cupressaceae) ar ~ 145 sugām. Latvijā ciprešu dzimtu pārstāv parastais kadiķis (Juniperus communis). Kadiķim čiekuri ir ar saaugušām zvīņām un apaļi, tādēļ tos mēdz saukt par čiekurogām, kas satur dažādas vielas: krāsvielas, juniperīnu, organiskās skābes, ābolskābi, ēteriskās eļļas. Čiekurogas izmanto liķieru rūpniecībā, džina gatavošanā, kā diurētisku līdzekli, miza satur krāsvielas un 7 — 8 % miecvielas.
Priežu rinda (Pinales)
Priežu rinda (Pinales) mūsdienās pārstāvēta ar 7 dzimtām, no kurām lielākā ir priežu dzimta (Pinaceae), tajā ~230 sugu. Agrāk īvju un galvīvju dzimtas izdalīja atsevišķā īvju rindā. Latvijā sastopama parastā priede (Pinus sylvestris) un parastā egle (Picea abies). Egles skujās ļoti daudz karotīna, C vitamīna. Priežu rindā ietilpst arī ciprešu dzimta (Cupressaceae) ar ~ 145 sugām. Latvijā ciprešu dzimtu pārstāv parastais kadiķis (Juniperus communis). Kadiķim čiekuri ir ar saaugušām zvīņām un apaļi, tādēļ tos mēdz saukt par čiekurogām, kas satur dažādas vielas: krāsvielas, juniperīnu, organiskās skābes, ābolskābi, ēteriskās eļļas. Čiekurogas izmanto liķieru rūpniecībā, džina gatavošanā, kā diurētisku līdzekli, miza satur krāsvielas un 7 — 8 % miecvielas.
