Rubīna samtbeka jeb sarkanā rubīnbeka (Xerocomus rubinus jeb Rubinoboletus rubinus, agrāk arī Chalciporus rubinus) ir maza, Latvijā iespējami ļoti reti atrodama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet aizsargājami retuma dēļ. Pēc pēdējām klasifikācijas izmaiņām tā pieskaitīta jaunizveidotajai rubīnbeku ģintij (Rubinoboletus), kurā izraudzīta par tipisko sugu, taču Latvijā vēl parasti tiek lietots sēnes agrākais samtbeku ģints nosaukums (Xerocomus). Suga, vadoties no iespējamās atrašanas pie Lubānas, tika iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā, taču pašlaik nav pārliecības, ka tā tiešām ir atrasta Latvijā un tādēļ tā tikusi svītrota no īpaši aizsargājamo sugu saraksta,[1] lai gan tehnisku iemeslu dēļ vēl palikusi Sarkanajā grāmatā.[2][3]
Dažādu koku mikorizas sēne. Aug pa vienai vai mazās grupās zāļainās vietās vai pārplūstošās pļavās, parasti zem ozoliem, īpaši veciem un vientuļi stāvošiem.[6] Reti - uz ozolu celmiem. Pasaulē zināmas tikai ap 40 augšanas vietu, praktiski visas no tām Eiropā.[7] Aug no jūlija līdz septembrim, gados ar sausu un vēsu klimatu augļķermeņi var neveidoties vispār.
Ēdama. Sēne ir ārkārtīgi reta un tāpēc pārtikā izmantot to nav vēlams.
Piparu rubīnbekas cepurīte ir dzeltenīgi brūna un mīkstums dzeltenīgā nokrāsā, un tā aug zem bērziem un skujkokiem.
Rubīna samtbeka jeb sarkanā rubīnbeka (Xerocomus rubinus jeb Rubinoboletus rubinus, agrāk arī Chalciporus rubinus) ir maza, Latvijā iespējami ļoti reti atrodama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet aizsargājami retuma dēļ. Pēc pēdējām klasifikācijas izmaiņām tā pieskaitīta jaunizveidotajai rubīnbeku ģintij (Rubinoboletus), kurā izraudzīta par tipisko sugu, taču Latvijā vēl parasti tiek lietots sēnes agrākais samtbeku ģints nosaukums (Xerocomus). Suga, vadoties no iespējamās atrašanas pie Lubānas, tika iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā, taču pašlaik nav pārliecības, ka tā tiešām ir atrasta Latvijā un tādēļ tā tikusi svītrota no īpaši aizsargājamo sugu saraksta, lai gan tehnisku iemeslu dēļ vēl palikusi Sarkanajā grāmatā.