Meža prusaks (latīņu: Ectobius sylvestris) ir Latvijā dzīvojošs brūno prusaku dzimtas (Blattellidae)[1] pārstāvis no meža prusaku (Ectobius) ģints.
Meža prusaka ķermeņa garums 7–11 mm. Priekškrūšu vairogs (pronotum) tumši brūns ar manāmu baltu vai bēšu maliņu, aiz kuras skaidri redzama vairoga mala. Uz galvas var būt balta svītra, kas līdzīga lentai.[2] Kāpuri melni vai tumši brūni. Mātīšu ķermenis drukns ar īsiem spārniem, kas nenosedz ķermeņa aizmugurējo daļu. Tēviņu ķermenis slaids ar gariem koniskiem spārniem, kas sniedzas pāri ķermeņa aizmugurējai daļai.[2] Tēviņi var lidot, tādēļ reizēm nejauši iekļūst lauku mājās.[3]
Izplatīti Eirāzijas lielākajā daļā, (beidzamajā laikā ir ievazāti arī Ziemeļamerikā). Tas ir tipisks līdzenumu prusaks, jo sastopams tikai no jūras līmeņa līdz 603 metriem virs jūras līmeņa.[4] Apdzīvo lapukoku mežus. Pārtiek no lapu komposta. Dienā slēpjas augsnē, aktīvi naktī,[5] lai gan ir informācijas avoti, kuros teikts, ka meža prusaki ir aktīvi dienā.[6] Mātītes uzturas meža zemsegā, tēviņi — zālājā. Imago periods ir no maija līdz septembrim. Kāpuri šķiļas sākot ar jūniju un pārziemo augsnē, bet nākamajā pavasarī pārtop pieaugušos īpatņos (imago).[6]
Meža prusaks (latīņu: Ectobius sylvestris) ir Latvijā dzīvojošs brūno prusaku dzimtas (Blattellidae) pārstāvis no meža prusaku (Ectobius) ģints.
