Dzēlējlapsenes (Aculeata) ir viena no iežmauglapseņu apakškārtas (Apocrita) monofilētiskajām grupām, kas apvieno visaugstāk attīstītos plēvspārņus (Hymenoptera).
Šīs grupas lapseņu sugām olu dējeklis ir attīstījies par indes dzeloni un zaudējis spēju dēt olas. Tomēr ne visas sugas spēj dzelt, jo olu dējeklis ir izmainījies nedaudz savādāk. Piemēram, olu dējeklis mainījies tādējādi, lai varētu olas dēt šaurās vietās, vai arī tas ir zaudēts pilnībā. Dzēlējlapseņu grupai pieder arī bites un skudras. Pastāv hipotēze, ka tieši indes dzeloņa izveidošanās ir radījusi apstākļus sabiedrisko kukaiņu attīstībai, jo radījusi spēcīgus dabīgos aizsardzības ieročus.[1]
Vēl nesenā pagātnē iežmauglapseņu apakškārtai bija 2 infrakārtas: dzēlējlapsenes un parazītlapsenes (Parasitica) — parafilētiska grupa, kas tika izveidota mākslīgi. Tā kā mūsdienās sistemātiķi neatzīst parafilētisku grupu kā taksonomisku vienību, tad plēvspārņu (Hymenoptera) sistemātikā šī infrakārta ir likvidēta. Ja parazītlapseņu grupa tiek pieminēta, tad tā tiek saukta par nenoteiktu grupu. Līdz ar to, lai arī dzēlējlapsenes ir monfilētiska grupa, pēdējos gados daudzās sistemātikās arī dzēlējlapseņu infrakārtu atzīmē kā nenoteiktu grupu.[2][3]
Dzēlējlapsenes (Aculeata) ir viena no iežmauglapseņu apakškārtas (Apocrita) monofilētiskajām grupām, kas apvieno visaugstāk attīstītos plēvspārņus (Hymenoptera).
Šīs grupas lapseņu sugām olu dējeklis ir attīstījies par indes dzeloni un zaudējis spēju dēt olas. Tomēr ne visas sugas spēj dzelt, jo olu dējeklis ir izmainījies nedaudz savādāk. Piemēram, olu dējeklis mainījies tādējādi, lai varētu olas dēt šaurās vietās, vai arī tas ir zaudēts pilnībā. Dzēlējlapseņu grupai pieder arī bites un skudras. Pastāv hipotēze, ka tieši indes dzeloņa izveidošanās ir radījusi apstākļus sabiedrisko kukaiņu attīstībai, jo radījusi spēcīgus dabīgos aizsardzības ieročus.
