Staipekņu klases augi, staipekņi,(latīņu: Lycopodiopsida) ir sporaugu (Pteridophytes) staipekņu nodalījuma (Lycopodiophyta) augi. Mūsdienu staipekņi ir gan staipekņu dzimtas , gan apdziru dzimtas augi, kas pieder staipekņu kārtai (Lycopodiales). Staipekņu klasē ir arī viena aizvēsturiska, izmirusi kārta Drepanophycales.
Zinātnieki uzskata, ka vissenākie vaskulārie augi izskatījās līdzīgi staipekņiem. Tiem bija ložņājoši stublāji ar stāviem zariem, kas bija klāti ar mazām lapiņām, un tie vairojās ar sporām.
Staipekņi ir viengadīgi vai daudzgadīgi mūžzaļi lakstaugi. Tiem ir ložņājošs stumbrs, no kura paceļas vairāki stāvi zari. Uz zariem attīstās iegarenas vārpiņas, kuras sauc par strobiliem. Strobili var veidoties uzreiz zara galā, vai uz pagarināta kātiņa staipekņu dzimtas augiem, bet apdziru dzimtas augiem sporas attīstās lapiņu žāklēs. Strobilos veidojas sporangiji ar sporām. Strobili ir zaļā krāsā, bet pirms sporu izbiršanas tie kļūst dzelteni. Zarus klāj nelielas lapiņas, kas var būt gan īlenveida, lancetiskas vai zvīņveida.[1] Staipekņi aug ļoti lēni, maksimums pāris centimetrus gadā.[2]
Dažu staipekņu sugu attīstība no sporas līdz brīdim, kad tas pats var ražot sporas, var ilgt pat 30 gadus, tādēļ visi Latvijā augošie staipekņi ir aizsargājami augi.[3] Mūsdienās staipekņus, bet biežāk to sporas izmanto homeopātijā un farmakoloģijā. Latvieši senos laikos staipekņu sporas sauca par raganu miltiem.[4]
Staipekņu kārtas (Lycopodiales) sistematizācija pēdējos gados ir pārkārtota un pārgrupēta. Šobrīd zinātnieki cenšas staipekņus sagrupēt detalizētāk un ne tik vispārīgi kā tas bija senāk, izmantojot morfoloģiskos un ģenētiskos pētījumus. Līdz ar to apdziras, kas kādreiz piederēja staipekņu dzimtai ir izdalītas atsevišķā apdziru dzimtā (Huperziaceae).
† izmirusi augu grupa
Staipekņu klases augi, staipekņi,(latīņu: Lycopodiopsida) ir sporaugu (Pteridophytes) staipekņu nodalījuma (Lycopodiophyta) augi. Mūsdienu staipekņi ir gan staipekņu dzimtas , gan apdziru dzimtas augi, kas pieder staipekņu kārtai (Lycopodiales). Staipekņu klasē ir arī viena aizvēsturiska, izmirusi kārta Drepanophycales.
Zinātnieki uzskata, ka vissenākie vaskulārie augi izskatījās līdzīgi staipekņiem. Tiem bija ložņājoši stublāji ar stāviem zariem, kas bija klāti ar mazām lapiņām, un tie vairojās ar sporām.