Tipiskie jūrasgrunduļi jeb vienkārši jūrasgrunduļi (Gobius) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 28 dzelkņstarzivju sugas.[1] Bentiskas zivis, izplatītas Eiropā, Āfrikā un Āzijā, Atlantijas un Indijas okeānā. Sastopamas gan jūrās, gan daļēji sāļos ūdeņos, gan saldūdeņos.[1]
Latvijā sastopama viena tipisko jūrasgrunduļu ģints zivju suga — melnais jūrasgrundulis (Gobius niger).[2] Sastopams galvenokārt Baltijas jūras rietumdaļā, bet novērots līdz Helsinkiem un Botnijas līcim. Jūras austrumdaļā melnais jūrasgrundulis kopumā ir ļoti rets ieceļotājs. Latvijas piekrastē konstatēts dažas reizes.[3]
Tipiskie jūrasgrunduļi ir nelieli vai vidēji lieli jūrasgrunduļi ar iegarenu, druknu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni. Mazākais ģintī ir Salamansas jūrasgrundulis (Gobius salamansa), kura ķermeņa garums nepārsniedz 3,5 cm.[4] Lielākais — Madagaskaras jūrasgrundulis (Gobius hypselosoma), kurš var sasniegt 25 cm garumu.[5] Tipisko jūrasgrunduļu ķermeni sedz galvenokārt cikloīdas zvīņas, ieskaitot pakausi un reizēm arī vaigu vākus, sānus sedz ktenoīdas zvīņas. Sānu līnijā 30—65 zvīņas. Uz muguras divas spuras. Krūšu spurām 2—3 stari vairak vai mazāk ārpus membrānas. Vēdera spuras saaugušas kopā, veidojot piltuvveida piesūcekni.[6]
Tipisko jūrasgrunduļu ģints (Gobius)
Tipiskie jūrasgrunduļi jeb vienkārši jūrasgrunduļi (Gobius) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 28 dzelkņstarzivju sugas. Bentiskas zivis, izplatītas Eiropā, Āfrikā un Āzijā, Atlantijas un Indijas okeānā. Sastopamas gan jūrās, gan daļēji sāļos ūdeņos, gan saldūdeņos.
