Vēdzeļu dzimta (Lotidae) ir viena no mencveidīgo zivju kārtas (Gadiformes) dzimtām, kas apvieno 22 zivju sugas un kas tiek iedalītas 6 ģintīs.[1] Pazīstamākās no tām ir vēdzeles un jūrasvēdzeles.
Sastopamas Ziemeļu ledus, Atlantijas un Klusajā okeanā.[1] Izņemot dažas trīstaustekļu jūrasvēdzeļu (Gaidropsarus) sugas, visas pārējās izplatītas ziemeļu puslodē. Gandrīz visas vēdzeļu dzimtas sugas ir jūras zivis, tikai viena suga — vēdzele mājo saldūdens tilpēs, upēs un ezeros Eiropas ziemeļos un Ziemeļamerikā.[1]
Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopamas divas vēdzeļu dzimtas zivju sugas: jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius) un vēdzele.[2][3] Vēdzele sastopama arī vairākumā Latvijas upju un daudzos ezeros.[3]
Vēdzeļu dzimtas zivīm ir viena vai divas muguras spuras un viena anālā spura. Otrā muguras spura (vai vienīgā muguras spura) un anālā spura ir garas, kas gandrīz sasniedz un savienojas ar noapaļoto astes spuru. Visām sugām ir zoda taustekļi (ūsas), dažām sugām tie ir arī pie nāsīm un uz purna.[1][4] Vēdzeļu dzimtas zivis ir mazkustīgas, neveic garus pārceļojumus un nepulcējas lielās grupās.[4]
Vēdzeļu dzimtas zivis ir gan maza, gan vidēja, gan liela auguma. Lielākā dzimtā ir jūraslīdaka (Molva molva). Tās lielākie īpatņi var sasniegt 2 m garumu.[5] Mazākās dzimtā ir ziemeļu jūrasvēdzele (Ciliata septentrionalis) un Kāpas jūrasvēdzele (Gaidropsarus capensis), kuru lielākie īpatņi nepārsniedz 20 cm garumu.[6][7]
Līdz ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem zivju sistemātikā ieviestas ievērojamas izmaiņas. Saskaņā ar 2016. gada sistemātiku vēdzeļu dzimta ir likvidēta un dzimtas ģintis pievienotas mencu dzimtai.[8] Dotajā sistemātikā vēdzeļu dzimta saglabāta kā atsevišķs taksons, tā kā vairāki autoratīvi avoti vēdzeļu dzimtu joprojām izdala kā atsevišķu vienību.[9]
Vēdzeļu dzimta (Lotidae)
Vēdzeļu dzimta (Lotidae) ir viena no mencveidīgo zivju kārtas (Gadiformes) dzimtām, kas apvieno 22 zivju sugas un kas tiek iedalītas 6 ģintīs. Pazīstamākās no tām ir vēdzeles un jūrasvēdzeles.
.jpg)
