Chrysolina gypsophilae ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir 3 pasugas.
Izplatīšanās
Izplatība Chrysolina gypsophilae sensu lato (par visam trim pasugām) ir sastopama Ziemeļāfrikā, Eiropā, Kanāriju salās un Centrālāzijā (Kirgīzijā, Turkmenistānā).[1][2] Nominālā pasuga (C. gypsophilae gypsophilae) ir izplatīta Eiropā un Centrālāzijā, kā arī Latvijā; C. gypsophilae grossepunctata ir sastopama Kanāriju salās un C. gypsophilae lucidicollis izplatās Sardīnijā, Sicīlijā, Ziemeļāfrikā, Kanāriju salās, Centrālāzijā un Armēnijā.[3]
Pieaugušā īpatņa apraksts
Pieaugušas vaboles (imago) ķermeņa garums ir 8 — 11 mm. Ķermenis ir tumši zils, no augšdaļas ir matēts. Dienvidu īpatņi mēdz būt spilgti. Uz segspārniem ir sarkana vai ruda norobežota zigzagveidīga līnija.[4]
Ekoloģija
Dzīvo uz tīrumiem, netālu no krastu kāpām, ceļmalās, palienes terasēs, tukšainē.[1][5] Vaboles ir polifāgas fitofāgas, jo barojas ar dažādu dzimtu augiem, tai skaitā no lūpziežu (salvijas), asteru (vībotnes), cūknātru (vīrceles), sūreņu (skābenes) dzimtām.[1]
Atsauces
-
↑ 1,0 1,1 1,2 Andris Bukejs & Dmitry Telnov. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0013-8
-
↑ Aslan İ., Gruev B. & Özbek H. A preliminary review of the subfamiliy Chrysomelinae (Cofeoptera, Chrysomelidae) of Turkey. Linzer biol. Beitr. 2003. No. 35 (1). P. 581-605.
-
↑ Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). — Wrocław, Polska, 2001. — Vol. 12 (2). — P. 105-235.
-
↑ Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. / Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. — 7. — Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). — С. 454. — 272 с. — 10 175 экз.
-
↑ Дедюхин С. В. «Вестник Удмуртского университета». Жуки-листоеды (Coleoptera, Chrysomelidae) национального парка «Нечкинский». Биология. Науки о Земле. — Россия, г. Ижевск: Удмуртский государственный университет, 2009. — Вып. 1. — С. 101—116.
