Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām. Apvieno 228 sugas, kas sistematizētas 50 ģintīs un 3 apakšdzimtās.[1] Dažādos avotos ir minēts atšķirīgs sugu skaits.[2][3]
Latvijā sastopamas 18 žubīšu dzimtas sugas.[4]
Žubīšu dzimtas putni ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Austrālāzija nav šo putnu dabīgais izplatības areāls, bet šīs dzimtas putni šajā reģionā ir introducēti.[3] Daudzas sugas mājo ziemeļu puslodē.[2] Žubīšu dzimtas putni ir sastopami dažādās biomās: skrajos jauktu koku mežos, ļoti biezos mežos, mežmalās, atklātās ainavās, krūmājos, lauksaimniecības tīrumos, dārzos un pilsētu parkos.[3]
Lielākajai daļai žubīšu dzimtas putnu ir spēcīgi, konusveidīgi knābji, kas tiek izmantoti, lai saspiestu sēkliņas. Dažām sugām ir nelieli knābji, bet citām gari un līki, piemēram, sarkanajai medusložņai (Drepanis coccinea). To apspalvojums ir ļoti dažāds. Žubīšu dzimtas putniem visbiežāk ir košs un krāsains apspalvojums, bet dažām sugām tas ir neuzkrītošāks, mierīgāks. Izmēri ir ļoti dažādi — tie var būt gan vidēji lieli, gan mazi. Toties visām sugām astei ir 12 spalvas.[2]
Mazākais žubīšu dzimtā ir Andu ķivulis (Spinus spinescens), kura ķermeņa garums ir 9,5 cm, bet svars 8,4 g. Lielākais ir lielais dižknābis (Mycerobas affinis). Tā ķermeņa garums ir gandrīz 23 cm, bet svars 79 g.[5] Eiropas mazākais žubīšu dzimtas putns ir ģirlicis (Serinus serinus). Tas ir tikai nedaudz lielāks par Andu ķivuli (11 cm, svars 8,5 g).[6]
Lielākā daļa žubīšu dzimtas putnu labi dzied. Šīs dzimtas putniem ir raksturīgs lidojums pa viļņveida līkni augšup, lejup, kas atgādina bumbiņas atsišanos pret zemi. Šāds lidojuma raksturs veidojas tādēļ, ka žubīšu dzimtas putni lidojumā mēdz īsu mirkli planēt ar sakļautiem spārniem. Tad tie atkal paceļas augšup, aktīvi savicinot spārnus.[5]
Pagātnē žubīšu dzimtas sistemātika ir daudz diskutēta, vērtēta un mainīta. Žubītes un dadzīši ir bijuši apvienoti vienā apakšdzimtā, sistematizējot abas grupas kā ciltis. Havaju medusložņas ir bijušas izdalītas atsevišķā dzimtā. Eifonijas kādreiz tika sistematizētas kā tanagru dzimtai (Thraupidae) piederošas, līdz, attīstoties molekulārajai zinātnei, tika iegūti ticami fakti iepriekšminēto putnu izcelsmei un radniecībai.[7] Fosiliju atradumi liecina, ka žubīšu dzimta dzīvoja jau miocēna vidū pirms 20—10 miljoniem gadu. Visplašākā un daudzveidīgākā no visām žubīšu dzimtas apakšdzimtām ir dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae).
Žubīšu dzimta (Fringillidae)[1]
Žubīšu dzimta (Fringillidae)
Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām. Apvieno 228 sugas, kas sistematizētas 50 ģintīs un 3 apakšdzimtās. Dažādos avotos ir minēts atšķirīgs sugu skaits.
Latvijā sastopamas 18 žubīšu dzimtas sugas.
