Upupidae ye un cladu d'aves bucerotiformes mesmes del Vieyu Mundu, conocíes vulgarmente como abubillas.[2] Según dellos autores, los upúpidos tienen categoría d'orde denomináu Upupiformes (ver Taxonomía de Sibley-Ahlquist).
La familia de los upúpidos inclúi un solu xéneru, Upupa, con dos especies:[3]
Xéneru Upupa:
Amás, conozse una especie de abubilla xigante, Upupa antaios, que vivía na Islla Santa Elena y s'escastó fai enforma tiempu.[5][6]
Esta páxina forma parte del wikiproyeutu Aves, un esfuerciu collaborativu col fin d'ameyorar y organizar tolos conteníos rellacionaos con esti tema. Visita la páxina d'alderique del proyeutu pa collaborar y facer entrugues o suxerencies. Upupidae ye un cladu d'aves bucerotiformes mesmes del Vieyu Mundu, conocíes vulgarmente como abubillas. Según dellos autores, los upúpidos tienen categoría d'orde denomináu Upupiformes (ver Taxonomía de Sibley-Ahlquist).
Upupa a zo ur genad e rummatadur an evned, krouet e 1758 gant an naturour svedat Carl von Linné (1707-1778).
Tri spesad a ya d'ober ar genad :
C'hwec'h (6) isspesad en holl.
a vo kavet e Wikimedia Commons.
Upupa a zo ur genad e rummatadur an evned, krouet e 1758 gant an naturour svedat Carl von Linné (1707-1778).
Mae'r Copogion (Lladin: Upupidae) yn aderyn lliwgar iawn sy'n frodorol o Affrica-Ewrasia a adnabyddir yn hawdd gan ei goron o blu lliwgar. Dyma'r unig rywogaeth o fewn y teulu 'Upupidae'. Roedd rhywogaeth arall yn bodoli, ond mae bellach wedi darfod: Copog Sant Helena. Mae'r Copog yn perthyn yn agos i deulu arall: Gopog y Coed (Phoeniculidae).
Ceir naw is-rywogaeth sy'n byw heddiw a nifer o isrywogaethau darfodol, yn ôl Kristin.[2]
Mae'r Copogion (Lladin: Upupidae) yn aderyn lliwgar iawn sy'n frodorol o Affrica-Ewrasia a adnabyddir yn hawdd gan ei goron o blu lliwgar. Dyma'r unig rywogaeth o fewn y teulu 'Upupidae'. Roedd rhywogaeth arall yn bodoli, ond mae bellach wedi darfod: Copog Sant Helena. Mae'r Copog yn perthyn yn agos i deulu arall: Gopog y Coed (Phoeniculidae).
Pupëza (Anglisht: Hoopoe) është një lloj shpendi i cili shtrihet kryesisht në Afro-Eurazi, i njohur për "kurorën" e tij karakteristike të puplave. Janë të njohura tri lloje të gjalla dhe një specie e zhdukur, megjithëse për shumë vite të gjitha llojet janë grumbulluar si një specie e vetme - Upupa epops . [1] [2] [3] [4] [5]
Pupëza (Anglisht: Hoopoe) është një lloj shpendi i cili shtrihet kryesisht në Afro-Eurazi, i njohur për "kurorën" e tij karakteristike të puplave. Janë të njohura tri lloje të gjalla dhe një specie e zhdukur, megjithëse për shumë vite të gjitha llojet janë grumbulluar si një specie e vetme - Upupa epops .
Ticidiyin (Assaɣ ussnan: Upupidae) d tawacult n yigṭaṭ dges anagar yiwet n tewsit isem-is (Upupa s Teqbaylit: Warm izan) deg tewsit-a llant 3 n telmas (Icidi, Icidi n Tefriqt d icidi n R)
Ticidiyin (Assaɣ ussnan: Upupidae) d tawacult n yigṭaṭ dges anagar yiwet n tewsit isem-is (Upupa s Teqbaylit: Warm izan) deg tewsit-a llant 3 n telmas (Icidi, Icidi n Tefriqt d icidi n R)
As upupidas (scientificament, en latín, Upupidae (LEACH, 1820)) son una familia d'aus adintro d'a orden Bucerotiformes, con un solo chenero clasificau: Upupa.[1]
As aus upupidas son paixaros de mida mediana, d'entre 25 y 30 centimetros de largaria, anque una especie extincta (Upupa antaios) podeba pasar d'istas dimensions d'alcuerdo con o solo eixemplar descrito. Capables de volar, o fan batendo as alas y zarrando-las contino, a intervalos.
As alas son pobres[2], redondas[3] y a coda quadrada.[2] Tienen una cresta de plumas que esturrufan y acochan como quieren.[2][3] O plumache ye pardo-anaranchau[4][3] u gris-vinacio,[2] con a tripa clara y rayas negras y blancas en as alas y a coda.
O pico ye largo y curvo,[4][2] y lo emplegan pa atrapar as suyas presas (insectos -especialment escarabachos-,[2] invertebraus y tamién vertebraus chicos como ranas y engardaixinas).
Fan o niedo isolau, en o forau de bell tranco u entre as piedras d'un muro.[4]
Se veigan as imáchens de Commons sobre Upupidae.
Wikispecies tiene un articlo sobre Upupidae.As upupidas (scientificament, en latín, Upupidae (LEACH, 1820)) son una familia d'aus adintro d'a orden Bucerotiformes, con un solo chenero clasificau: Upupa.
Tekst üüb Öömrang Wiiduus (Upupidae) san en famile faan fögler uun det kategorii faan a Bucerotiformes.
At jaft man sjauer slacher:
Wiiduus (Upupidae) san en famile faan fögler uun det kategorii faan a Bucerotiformes.
እንድርማሚት ወይም እንድርምሚት (Upupa) በኢትዮጵያና በብዙ አገራት የሚገኝ አዕዋፍ ወገን ነው።
ዝርያዎች፦
Os upúpidos (Upupidae) son un clado de aves bucerotiformes propias do Vello Mundo.[1] Segundo algúns autores, os upúpidos teñen categoría de orde denominada Upupiformes (ver Taxonomía de Sibley-Ahlquist).
A familia dos upúpidos inclúe un só xénero, Upupa, con dúas especies:[2] En Galicia vive a especie Upupa epops, a bubela.
Xénero Upupa:
Ademais, coñécese unha especie de upúpido xigante, Upupa antaios, que vivía na Illa Santa Elena e extinguiuse hai moito tempo.[4][5]
Os upúpidos (Upupidae) son un clado de aves bucerotiformes propias do Vello Mundo. Segundo algúns autores, os upúpidos teñen categoría de orde denominada Upupiformes (ver Taxonomía de Sibley-Ahlquist).
Upupidae, porodica ptica kojoj uz vrstu Upupa epops sa 8 podvrsta[1] pripadala i izumrla vrsta Upupa antaios koja je živjela na otoku Sveta Helena, a izumrla je ubrzo nakon otkrića i kolonizacije otoka 1502. godine.
Nekompletni kostur na Svetoj Heleni otkrio je 1975. godine paleontolog Storrs L. Olson.
U. epops
Upupidae, porodica ptica kojoj uz vrstu Upupa epops sa 8 podvrsta pripadala i izumrla vrsta Upupa antaios koja je živjela na otoku Sveta Helena, a izumrla je ubrzo nakon otkrića i kolonizacije otoka 1502. godine.
Nekompletni kostur na Svetoj Heleni otkrio je 1975. godine paleontolog Storrs L. Olson.
Pupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu).[1] Nesenā pagātnē pupuķus sistematizēja kā vienas sugas — pupuķis (Upupa epops) — dažādas pasugas.
Pupuķiem ir plašs izplatības areāls, tie ir sastopami Eirāzijā, Āfrikā un Madagaskaras salā.[2] Eirāzijā dzīvojošā pupuķa Japānas pasuga U. e. saturata novērota arī Ziemeļamerikā (1975. gadā Aļaskā Jukonas upes deltā).[3] 16. gadsimta sākumā, kolonizējot Svētās Helēnas Salu, izmira tajā dzīvojošais milzu pupuķis (Upupa antaios).[4]
Latvijā retumis novērojama vienīgā Eirāzijā dzīvojošā suga — pupuķis.
Pupuķi mājo skrajos mežos un krūmājos, pļavās ar smilšainu, nabadzīgu augsni, stepēs un savannā. Vienīgi Madagaskaras pupuķis apmetas biezos mežos. Pupuķus var novērot arī lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, piemēram, olīvu birzīs, augļu koku dārzos, vīnogu laukos un parkos.[5]
Pupuķu sugas morfoloģiski ir ļoti līdzīgas, tādēļ tās ilgstoši uzskatīja par vienu sugu. Tie ir vidēja auguma putni ar garu, smailu, liektu knābi, krāšņu cekulu, platiem, noapaļotiem spārniem un īsām, spēcīgām kājām.[6] Ķermeņa garums 25—32 cm, spārnu plētums 44—48 cm, svars 46—91 g.[2] Lielākais no pupuķiem ir Madagaskaras pupuķis, tā ķermeņa garums ir apmēram 32 cm, svars līdz 91 g.[7]
Visām sugām uz spārniem ir kontrastējoši koši, melnbalti raksti. Atkarībā no sugas tie ir atšķirīgi. Spārnu rakstus vislabāk var redzēt lidojumā.[8] Ziemeļos dzīvojošiem pupuķiem, kas ir gājputni, spārni ir lielāki.
Pupuķi barojas galvenokārt uz zemes, pārmeklējot augsnes virskārtu un uzlasot dažādus bezmugurkaulniekus. Pa zemi pārvietojas ejot. Vislabprātāk barību meklē vietās, kas nav aizaugušas un ir labi pārskatāmas (augi zemi vai to ir maz). Atpūšas koku zaros vai kādā citā vietā, kas atrodas augstāk par zemi (ēku konstrukcijas, sētas, mūrīši). Kad putns ir mierīgs, tā cekuls pieglaužas pie galvas, un otrādāk — satraukuma brīžos cekuls izslienas stāvus gaisā.[8]
Lai arī lidojums no malas izskatās nenoteikts un vājš, pupuķi ir spēcīgi un ļoti veikli lidotāji, un piekūni tos reti izvēlas par saviem upuriem. Pupuķus var bieži novērot, peroties sausās, karstās smiltīs, tādējādi attīrot apspalvojumu.[8]
Pupuķu dzimta (Upupidae)
Pupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu). Nesenā pagātnē pupuķus sistematizēja kā vienas sugas — pupuķis (Upupa epops) — dažādas pasugas.
Hærfuglar, Upupa, er ei lita slekt av fuglar som høyrer til ordenen Bucerotiformes. Upupa er einaste slekta i den biologiske familien Upupidae.
Det er ulike synspunkt på inndeling av artar og underartar i denne slekta, det er rekna frå ein til fire artar avhengig av taksonomi. Ein art, U. Antaeus på øya St. Helena døyde ut på 1500-talet, truleg på grunn av oppdaginga av øya.
Hærfuglar finst i sørlege og sentrale delar av Europa og Asia og i dei fleste delar av Afrika. Føretrekte habitat er opne landskap, som savannar eller jordbruksland. Dei brukar mykje tid på bakken i jakta på insekt og mark.
Artar etter Clementslista: [1]
IOC-lista skildar dessutan Upupa africana som ein art, og ikkje som underart av hærfugl Upupa epops.[2]
Hærfuglar, Upupa, er ei lita slekt av fuglar som høyrer til ordenen Bucerotiformes. Upupa er einaste slekta i den biologiske familien Upupidae.
Det er ulike synspunkt på inndeling av artar og underartar i denne slekta, det er rekna frå ein til fire artar avhengig av taksonomi. Ein art, U. Antaeus på øya St. Helena døyde ut på 1500-talet, truleg på grunn av oppdaginga av øya.
Hærfuglar finst i sørlege og sentrale delar av Europa og Asia og i dei fleste delar av Afrika. Føretrekte habitat er opne landskap, som savannar eller jordbruksland. Dei brukar mykje tid på bakken i jakta på insekt og mark.
Artar etter Clementslista:
Hærfugl, Upupa epops Madagaskarhærfugl, Upupa marginataIOC-lista skildar dessutan Upupa africana som ein art, og ikkje som underart av hærfugl Upupa epops.
Referansar Clementslista frå desember 2009. Nedlasting av lista, lese 4. juni 2010 Gill, F. & D. Donsker (Eds). 2010. IOC World Bird Names (version 2.4). Available at http://www.worldbirdnames.org/ [Lese 20. juni 2010]
_Photograph_by_Shantanu_Kuveskar.jpg)
.jpg)
.jpg)
_at_Marakele_National_Park,_Limpopo,_South_Africa_(16218185517).jpg)
