Slaidkāju dzimta (Pedetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas un vairākas aizvēsturiskās sugas.[1][2] Abas mūsdienās dzīvojošās sugas pieder slaidkāju ģintij (Pedetes).[1] Tās galvenokārt izplatītas Dienvidu Āfrikā, bet sastopamas arī Kenijā, Tanzānijā un Ugandā.[3][4] Aizvēsturiskās sugas, kā liecina atrastās slaidkāju fosilijas, bijušas izplatītas daudz plašākā reģionā, un ziemeļu virzienā areāls sasniedza Turciju un Grieķiju.[5][6]
Mūsdienās dzīvojošie slaidkāji ir liela auguma, īpatnēja izskata grauzēji, kas atgādina gan trusi, gan ķenguru.[4] Tiem ir ļoti garas un spēcīgas pakaļkājas, gara, pūkaina aste un garas ausis. Priekškājas īsas ar asiem nagiem, kas piemēroti zemes rakšanai. Vibrisi jeb taustes mati un skropstas garas. Kažoka matojums ļoti mīksts, krāsa mugurpusē sārti brūna vai pelēka, apakšpusē brūngani balta, kuplā aste ar melnu galu.[4][7]
Abas sugas apmēram vienādi lielas. Ķermeņa garums (bez astes) 27—42 cm, astes garums 30—47 cm, svars līdz 4 kg.[7]
Senākās zināmās slaidkāju fosilijas no miocēna sākuma (apmēram 16 milj. gadus vecas) atrastas Namībijā. Šie aizvēsturiskie grauzēji bija apmēram par vienu trešdaļu mazāki nekā mūsdienās dzīvojošie slaidkāji. Lielāka auguma, mūsdienu slaidkājiem līdzīgāki dzīvnieki attīstījās vēlāk — miocēna beigās (Austrumāfrikā). Fosilijas ir atrastas arī Kāpzemē (pliocēna sākums) un Zimbabvē (pleistocēns).[5][7][8]
Slaidkāju dzimta (Pedetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas un vairākas aizvēsturiskās sugas. Abas mūsdienās dzīvojošās sugas pieder slaidkāju ģintij (Pedetes). Tās galvenokārt izplatītas Dienvidu Āfrikā, bet sastopamas arī Kenijā, Tanzānijā un Ugandā. Aizvēsturiskās sugas, kā liecina atrastās slaidkāju fosilijas, bijušas izplatītas daudz plašākā reģionā, un ziemeļu virzienā areāls sasniedza Turciju un Grieķiju.
_(8290878677).jpg)
