Plakanstaipekņi jeb briežradziņi[1] (latīņu: Diphasiastrum) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) viena no ģintīm, kurā ir 16 sugas un vairāki dabiski veidojušies hibrīdi. Latvijā aug 2 plakanstaipekņu sugas: parastais plakanstaipeknis (Diphasiastrum complanatum) un trejvārpu plakanstaipeknis (Diphasiastrum tristachyum).[2] Abas sugas Latvijā ir aizsargājami augi un ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā.[3]
Plakanstaipekņu ģints sporaugu izplatība ir ļoti plaša, bet visvairāk sugu aug ziemeļu puslodē Ziemeļamerikā un Eirāzijā, tomēr tie ir sastopami līdz Argentīnas ziemeļrietumiem Dienvidamerikā, kā arī Jangvinejā un Marķīzu salās Klusajā okeānā. Plakanstaipekņiem patīk mitrs klimats, un lai aukstās ziemās tie būtu segti ar sniegu.[4] Vairāku plakanstaipekņu sugu sporas tiek lietotas medicīnā.
Hibrīdu izlase:
Plakanstaipekņi jeb briežradziņi (latīņu: Diphasiastrum) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) viena no ģintīm, kurā ir 16 sugas un vairāki dabiski veidojušies hibrīdi. Latvijā aug 2 plakanstaipekņu sugas: parastais plakanstaipeknis (Diphasiastrum complanatum) un trejvārpu plakanstaipeknis (Diphasiastrum tristachyum). Abas sugas Latvijā ir aizsargājami augi un ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Plakanstaipekņu ģints sporaugu izplatība ir ļoti plaša, bet visvairāk sugu aug ziemeļu puslodē Ziemeļamerikā un Eirāzijā, tomēr tie ir sastopami līdz Argentīnas ziemeļrietumiem Dienvidamerikā, kā arī Jangvinejā un Marķīzu salās Klusajā okeānā. Plakanstaipekņiem patīk mitrs klimats, un lai aukstās ziemās tie būtu segti ar sniegu. Vairāku plakanstaipekņu sugu sporas tiek lietotas medicīnā.
