Griezes (Crex) ir neliela dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 2 sugas, kas izplatītas Vecajā pasaulē. Abas sugas sastopamas Āfrikā, bet grieze (Crex crex), kas Āfrikā ziemo, ligzdo Eiropā un Āzijā. Latvijā tā ir parasta ligzdotāja visā teritorijā lauksaimniecības ainavā.[1]
No abām sugām lielākā ir grieze, kuras ķermeņa garums var sasniegt 30 cm,[2] bet Āfrikas griezes ķermeņa garums ir 23 cm.[3] Abām ķermeņa apspalvojums uz muguras ir tumši brūns, bet uz vēdera gaiši pelēkbrūns. To kājas ir garas, bet knābji īsi. Atšķirībā no citām dumbrvistiņu dzimtas sugām abas griežu sugas priekšroku dod sausai pļavai, nevis mitrājam. Eiropas grieze pamatā dzīvo siena pļavās, bet Āfrikas grieze savannā.
Abas griežu sugas ir ļoti skaļas. Tām ir specifisks, viegli atpazīstams, griezošas skaņas sauciens, ar kuru tās paziņo par sevi un savu teritoriju, īpaši bieži šo saucienu var dzirdēt krēslas stundās. Tomēr griezes ir skaļas tikai ligzdošanas laikā.
Tās kopumā ir aktīvas gaišajā dienas laikā, bet migrācijas ceļojumus griezes veic nakts laikā. Meklējot barību, griezes staigā lēni, augstu cilājot kājas, bet iztraucētas, ātri skrienot cauri zālei, paslēpjas. Tās ir visēdājas, kuru galvenā barība ir uz zemes virsmas dzīvojoši bezmugurkaulnieki. Ligzdai ir sekla, kausveida forma un tā ir vīta no sausas zāles tieši uz zemes labi paslēptā vietā. Pēc izšķilšanās mazuļi uzreiz pamet ligzdu un spēj lidot pēc 4 - 6 nedēļām.
Griežu ģints (Crex)
Griezes (Crex) ir neliela dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 2 sugas, kas izplatītas Vecajā pasaulē. Abas sugas sastopamas Āfrikā, bet grieze (Crex crex), kas Āfrikā ziemo, ligzdo Eiropā un Āzijā. Latvijā tā ir parasta ligzdotāja visā teritorijā lauksaimniecības ainavā.
.jpg)
