Brūnā koku žagata jeb Indijas koku žagata (Dendrocitta vagabunda) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder garastes koku žagatu ģintij (Dendrocitta). Izdala 9 pasugas.[1][2]
Brūnās koku žagatas izplatības areāls ir ļoti liels, tas aptver visu Indiju līdz Himalajiem un reģionus uz austrumiem līdz Birmai, Laosai un Taizemei. To var sastapt skrajos krūmājos un mežos, kultivētos dārzos un pilsētu parkos.
Brūnā koku žagata ir vidēji liels putns, tās ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir 46—50 cm, svars 90—130 g.[3][4] Aste ļoti gara, tā var sasniegt 30 cm garumu.[5]
Apspalvojums kanēļbrūns, galva, kakls un krūtis melnas, aste zilpelēka ar melnu galu. Uz spārniem ir gaiši pelēkas, gandrīz baltas apspalvojuma joslas, lidspalvas melnas. Melnais knābis masīvs un spēcīgs, un tā asais gals līks un plēsīgs. Pavēdere un muguras lejasdaļa ir gaiši brūna vai oranžīgi brūna. Kājas un acis ir melnas.[6] Abi dzimumi izskatās vienādi. Jaunie putni mazāk koši, to melnais apspalvojums ir nevis melns, bet tumši brūns.[4]
Vienīgā suga, ar kuru brūno koku žagatu var viegli sajaukt, ir pelēkā koku žagata (Dendrocitta formosae), lai arī tai nav raksturīgs košais, kanēļbrūnais apspalvojums.
Brūnā koku žagata ir tipiska koku žagata. Barību galvenokārt meklē kokos, barojoties ar augļiem un sēklām,[7] dažādiem kukaiņiem, maziem rāpuļiem un citu putnu olām un putnēniem.[8] Ir novērots, ka tā barojas arī ar svaigi nogalinātu dzīvnieku gaļu.
Brūnā koku žagata, meklējot barību, ir ļoti veikla, tā spēj rāpties, pieķerties, karāties un pārlekt no zara uz zaru. Tās akrobātisko deju pa kokosriekstu palmu zariem vietējie iedzīvotāji sauc par olenjali, jo ola nozīmē palmu lapa.[9] Medījot un meklējot barību, brūnā koku žagata labprāt piebiedrojas drongo (Dicruridae) vai bārdzīlītēm (Timaliidae). Reizēm var novērot, ka brūnā koku žagata meklē parazītus uz lielo zālēdāju mugurām.[10] Kā daudzi vārnu dzimtas putni tā veido barības uzkrājumus, ir novērots, ka brūnā koku žagata iekarina gaļu koku zaros.[11]
Ligzdošanas laiks brūnajai koku žagatai ir no aprīļa līdz jūnijam. Ligzda tiek būvēta kādā kokā vai krūmā, tā ir sekla un plakana. Dējumā ir 3—5 olas.[12]
Brūnajai koku žagatai ir 9 pasugas:[1]
Brūnā koku žagata jeb Indijas koku žagata (Dendrocitta vagabunda) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder garastes koku žagatu ģintij (Dendrocitta). Izdala 9 pasugas.
Brūnās koku žagatas izplatības areāls ir ļoti liels, tas aptver visu Indiju līdz Himalajiem un reģionus uz austrumiem līdz Birmai, Laosai un Taizemei. To var sastapt skrajos krūmājos un mežos, kultivētos dārzos un pilsētu parkos.