Žņaudzējčūsku dzimta (Boidae) ir viena no čūsku apakškārtas (Serpentes) dzimtām, kas pieder pie zemāko čūsku virsdzimtas (Henophidia). Tā apvieno 58 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas tiek iedalītas 7 apakšdzimtās un 14 ģintīs.[1]
Žņaudzējšūskas mēdz saukt arī par boačūskām vai vienkārši par boa. Tās ir samērā primitīvas čūskas un neviena žņaudzējčūska nav indīga. Tās mājo Amerikā, Āfrikā, Eiropā, Āzijā un dažās Klusā okeāna salās.
Žņaudzējčūskām, līdzīgi kā pitoniem ir pagarināti žokļa un deniņu kauli, tie spēj brīvi kustēties un ievērojami izplesties.[2] Šīm čūskām ir raksturīgas vairākas primitīvu čūsku iezīmes. Tām ir saglabājušies pakaļkāju aizmetņi, kas redzami pat no ārpuses nelielu piešu izskatā. Tēviņiem tie ir lielāki un labāk saskatāmi.[2] Atšķirībā no pitoniem žņaudzējčūskām dzimst dzīvi mazuļi.
Savus upurus, kā jau šo čūsku nosaukums norāda, žņaudzējčūskas pirms apēšanas nožņaudz. Tās apvijas ap savu upuri vairākas reizes cieši apkārt, tvērienu pakāpeniski savelkot arvien ciešāku. Lielu žņaudzējčūsku medījums parasti ir mājas kaķa lielumā, lai gan anakondas barojas arī ar jauniem tapiriem. Upuris tiek norīts vesels. Paiet vairākas dienas vai pat nedēļas, līdz medījums tiek pilnībā sagremots. Neskatoties uz savu spēcīgo un iespaidīgo augumu, žņaudzējčūskas kopumā nav cilvēkam bīstamas. Izņēmums ir anakonda, kura var uzbrukt arī cilvēkam.[3] Lai arī klejo dažādas leģendas par žņaudzējčūskām, kuras apvijas tik cieši, ka salauž sava upura kaulus, tomēr tā nav patiesība. Žņaudzējčūsku medījumam nekad nav deformēti kauli un upuri mirst noslāpstot.[4][5][6]
Mūsdienās žņaudzējčūsku dzimtas sistemātika, balstoties uz jaunākajiem DNS pētījumiem, ir vairākas reizes izmainīta. Kādreiz dzimtā bija tikai 2 apakšdzimtas, toties mūsdienās tās ir 7.[1] Vairākas no tām, iespējams, ar laiku tiks izdalītas kā atsevišķas dzimtas; gumijas žņaudzējčūsku apakšdzimta (Charininae),[7] Kalabārijas žņaudzējčūsku apakšdzimta (Calabariinae),[8] Klusā okeāna žņaudzējčūsku apakšdzimta (Candoiinae),[9] Madagaskaras žņaudzējčūsku apakšdzimta (Sanziniinae)[10] un smilšu žņaudzējčūsku apakšdzimta (Erycinae).[11]
Ja tiktu izdalīta gumijas žņaudzējčūsku dzimta, tad punduržņaudzējčūsku apakšdzimta (Ungaliophiinae) kļūtu par šīs dzimtas apakšdzimtu.[12]
Žņaudzējčūsku dzimta (Boidae) ir viena no čūsku apakškārtas (Serpentes) dzimtām, kas pieder pie zemāko čūsku virsdzimtas (Henophidia). Tā apvieno 58 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas tiek iedalītas 7 apakšdzimtās un 14 ģintīs.
Žņaudzējšūskas mēdz saukt arī par boačūskām vai vienkārši par boa. Tās ir samērā primitīvas čūskas un neviena žņaudzējčūska nav indīga. Tās mājo Amerikā, Āfrikā, Eiropā, Āzijā un dažās Klusā okeāna salās.