Murkšķi, murkšķu cilts (Marmotini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ciltīm. Tā kopā ar Āfrikas vāveru cilti (Protoxerini) un asspalvaino zemes vāveru cilti (Xerini) veido zemes vāveru apakšdzimtu (Xerinae).
Murkšķu ciltī vispazīstamākie ir murkšķi (Marmota), burunduki (Tamias), susliki (Spermophilus) un prērijas suņi (Cynomys). Kopumā murkšķu ciltī ir 6 mūsdienās dzīvojošas ģintis.[1]
Murkšķu cilts dzīvnieki ir ļoti dažādi auguma izmēros un ieradumos, tomēr viena īpašība tiem piemīt visiem; spēja vertikāli tupēt uz pakaļkājām ļoti ilgu laiku, justies ērti un vērot apkārtni, vai netuvojas briesmas. Murkšķu cilts dzīvnieki ir izteikti sociāli un daudzas sugas mēdz veidot kompleksas kolonijas. Lielākā daļa murkšķu ir ar īsām astēm un liela auguma. Alpu murkšķis (Marmota marmota) ir vislielākais visā vāveru dzimtā.[2]
Burunduki (Tamias) atšķirībā no citiem murkšķu ciltī lielāko daļu dzīves pavada kokos, kā arī tiem ir citas īpašības, kas tos padara līdzīgus parastajām koku vāverēm (Sciurinae)
Murkšķi, murkšķu cilts (Marmotini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ciltīm. Tā kopā ar Āfrikas vāveru cilti (Protoxerini) un asspalvaino zemes vāveru cilti (Xerini) veido zemes vāveru apakšdzimtu (Xerinae).
Murkšķu ciltī vispazīstamākie ir murkšķi (Marmota), burunduki (Tamias), susliki (Spermophilus) un prērijas suņi (Cynomys). Kopumā murkšķu ciltī ir 6 mūsdienās dzīvojošas ģintis.
