Resnknābja krauklis (Corvus crassirostris) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes). Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]
Resnknābja krauklis dzīvop Āfrikas austrumos salīdzinoši nelielā teritorijā, to var sastapt Eritrejas, Somālijas un Etiopijas kalnos 1500—3400 metrus virs jūras līmeņa. Tā tuvākais radinieks ir baltkakla krauklis (Corvus albicollis).[2]
Resnknābja krauklis un krauklis (Corvus corax) ir lielākie vārnu dzimtas putni. Abiem ķermeņa garums ir apmēram 60—64 cm, svars 1,5 kg. Lielākie eksemplāri var sasniegt 70 cm.[3] Tam ir ļoti liels knābis, kas ir salīdzinoši šaurs, bet augsts ar izteiktu kūkumu, kā arī knābis ir garāks par pašu galvu.[3] Knābis ir melns, ar baltu knābja galu. Nāsis ir dziļas un izteiksmīgas, un tās ir segtas ar vieglām nāsu spalviņām.
Resnknābja krauklim uz galvas un kakla ir ļoti īsas spalvas. Tās ir melnas ar eļļainu brūnu spīdumu. Vienīgi uz pakauša putnam ir balts in īss apspalvojums. Ārēji tas atgādina kraukļa un baltgalvas ērgļa (Haliaeetus leucocephalus) krustojumu.
Resnknābja krauklis ir lielisks lidotājs, tam patīk gaisā izrādīties un izpildīt dažādus trikus. Reizēm akrobātiskos elementus demonstrē uzreiz divi putni. Tie var pat saāķēties kopā ar kājām un tādā veidā nolidot līdz 200 metriem.[2] Resnknābja krauklis tāpat kā citas vārnas daudz pārvietojas pa zemi, skrienot un ejot.[3]
Parasti resnknābja kraukļi dzīvo pa pāriem, bet reizēm tie veido grupas, kurās ir 4—10 putni.[2] Kraukļi seko lopu bariem, jo mēslu kaudzēs meklē kukaiņus, tie nebaidās no cilvēka.[3]
Resnknābja krauklis ir visēdājs. Tas barojas ar kukaiņiem, to kāpuriem un kūniņām, maitas gaļu un cilvēku pārtikas atkritumiem. Krauklis pārmeklē cilvēku apmetņu vietas un ugunskura paliekas. Tas seko bārdainajam grifam (Gypaetus barbatus), lai nozagtu daļu medījuma. Reizēm resnknābja krauklis atklātā laukā medī grauzējus.[2] Ir novērots, ka resnknābja krauklis barojas nobriedušas labības laukos.
Resnknābja krauklis ligzdas vij augstu kokos vai uz klinšu dzegām. Ligzdot tas sāk decembrī, janvārī vai februārī. Ligzda ir masīva, salikta no zariem. Dējumā ir 3—5 olas. Olas perē tikai mātīte, bet tēviņš to tikmēr baro. Parasti tēviņš ar barību nosēžas netālu no ligzdas un sauc mātīti. Tā atnāk, nosēžas tam priekšā un sāk sist spārnus, tad tēviņš to pabaro. Šīs ceremonijas laikā abi putni izdod gulgojošas un čakstinošas skaņas.[2]
Resnknābja krauklis (Corvus crassirostris) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes). Ģeogrāfisko variāciju nav.
Resnknābja krauklis dzīvop Āfrikas austrumos salīdzinoši nelielā teritorijā, to var sastapt Eritrejas, Somālijas un Etiopijas kalnos 1500—3400 metrus virs jūras līmeņa. Tā tuvākais radinieks ir baltkakla krauklis (Corvus albicollis).
