Āzijas tuksneša ķauķis jeb vienkārši tuksneša ķauķis[1] (Sylvia nana) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas centrālajā un rietumu daļā, kā arī Eiropas pašos galējos austrumos, ziemo Āzijas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļaustrumos. Āzijas tuksneša ķauķim ģeogrāfisko variāciju nav.[2]
Tā tuvākais radinieks ir Sahāras ķauķis (Sylvia deserti), ar kuru kādreiz tika klasificēts kā viena suga.[3][4]
Āzijas tuksneša ķauķis ligzdo Āzijas dienvidrietumos un centrālajā daļā. Uzturas tuksnešos un pustuksnešos, no Volgas lejteces līdz Turkmenistānai un Irānas austrumiem, Mongolijas centrālajai daļai un Ķīnas ziemeļrietumiem. Ziemo Ziemeļāfrikas austrumos (galvenokārt gar Sarkano jūru), Arābijas pussalā ap Persijas līci, Irānā un Indijas ziemeļrietumos.[5]
Rudens migrācijas laikā ieklejo Eiropā, sasniedzot arī Lielbritāniju.
Āzijas tuksneša ķauķim Latvijā ir bijis viens novērojums, kad rudens migrācijas laikā ieceļojis un līdz ziemai izdzīvojis putns tika sastapts 2003. gada 30. decembrī Akmensragā.[5]
Āzijas tuksneša ķauķis ir maza auguma, kompakts ķauķis, otrs mazākais ģintī pēc Sahāras ķauķa. Ķermeņa garums ir 11,5—12,5 cm, spārnu plētums 14—17 cm, svars 7—10,5 g.[3][4][6][7]
Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Mugurpuse gaiši pelēkbrūna vai smilšu brūna, spārni un aste rudi brūni. Astes ārējās lidspalvas baltas. Vēderpuse un pakakle gaišā smilšu krāsā, gandrīz baltas. Kājas gaiši dzeltenas, arī acis dzeltenas ar dzeltenu ādas gredzenu apkārt. Spārni un aste relatīvi īsi, knābis garš un smails, dzeltens ar tumšu galu. Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem, bet to pavēderes ir krēmīgāk dzeltenas, kopumā apspalvojums gaišāks.[3][4][8]
Āzijas tuksneša ķauķis uzturas tuksnešainās, atklātās vietās ar smilšainu vai mālainu augsni, reizēm arī akmeņainās vietās, mājojot zemos krūmos (saksaulos, tamariskos[8]) vai kuplākos zāļu ceros. Izvairās no kailām smilšu kāpām, izkaltušas, saplaisājušas augsnes un citām līdzīgām vietām, kas neuzrāda nekādas pazīmes par ūdens tuvumu.[7] Sastopams līdz 700 m virs jūras līmeņa. Migrācijas laikā uzturas mežmalās un krūmājos.[8]
Barojas galvenokārt ar kukaiņiem, arī augļiem un ogām. Barību meklē uz zemes zem krūmiem vai arī to apakšējos zaros.[3][7] Barību meklē, pārvietojoties ar īsiem, asiem lēcieniem, arī skrienot vai zemu lidojot starp krūmiem. Atrodoties uz vietas, paceļ asti un to vēdina.[3]
Āzijas tuksneša ķauķi ligzdošanas laikā ir teritoriāli, veido monogāmus pārus. Ligzdošanas sezona ir laikā no marta beigām vai aprīļa sākuāma līdz jūlijam. Ligzda atrodas zemos krūmos, līdz 110 cm augstumam no zemes. Tās pamatu vij tēviņš un tā ir daļa no riesta rituāla, pēc tam pāris kopīgi ligzdu pabeidz. Ligzda būvēta no zariņiem, zāles, lapām un zirnekļu tīkliem, no iekšpuses izklāta ar augu pūkām, spalvām un smalkiem zāļu stiebriņiem.[3][7][8] Dējumā 2—6 olas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Inkubācijas perioda ilgums nav zināms. Jaunie putni izlido maija vidū vai jūnijā.[3][4][7][8] Iespējams, sezonā ir divi perējumi.[8]
Āzijas tuksneša ķauķis jeb vienkārši tuksneša ķauķis (Sylvia nana) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas centrālajā un rietumu daļā, kā arī Eiropas pašos galējos austrumos, ziemo Āzijas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļaustrumos. Āzijas tuksneša ķauķim ģeogrāfisko variāciju nav.
Tā tuvākais radinieks ir Sahāras ķauķis (Sylvia deserti), ar kuru kādreiz tika klasificēts kā viena suga.
.jpg)
