Ziemeļu linneja (latīņu: Linnaea borealis) ir mūžzaļš, pa zemi ložņājoš puskrūms. Auga stublājs var būt līdz pat 4 metriem garš, bet zari ar ziednešiem paceļas tikai 5-15 centimetrus augstu. Lapas mazas, gandrīz apaļas. Ziedi ir bāli sārti kā nokareni mazi zvaniņi pa pāriem bez lapaina ziedneša galā, zied vasaras sākumā, nereti otrreiz augustā. Latvijā augs sastopams samērā reti skujkoku un jauktos mežos. Ziemeļu un kalnu apvidu suga polam tuvās teritorijās, kā ietvaros nodala 3 pasugas.ziemeļu linneja (Linnaea borealis L.) latvijasdaba.lv
2010. gadā Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2013. gadā izvēlējās ziemeļu linneju. Augs savu nosaukumu ir ieguvis no zviedru zinātnieka Kārļa Linneja vārda, kuram šis augs ir ļoti paticis.[1]
Ziemeļu linneja (latīņu: Linnaea borealis) ir mūžzaļš, pa zemi ložņājoš puskrūms. Auga stublājs var būt līdz pat 4 metriem garš, bet zari ar ziednešiem paceļas tikai 5-15 centimetrus augstu. Lapas mazas, gandrīz apaļas. Ziedi ir bāli sārti kā nokareni mazi zvaniņi pa pāriem bez lapaina ziedneša galā, zied vasaras sākumā, nereti otrreiz augustā. Latvijā augs sastopams samērā reti skujkoku un jauktos mežos. Ziemeļu un kalnu apvidu suga polam tuvās teritorijās, kā ietvaros nodala 3 pasugas.ziemeļu linneja (Linnaea borealis L.) latvijasdaba.lv
2010. gadā Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2013. gadā izvēlējās ziemeļu linneju. Augs savu nosaukumu ir ieguvis no zviedru zinātnieka Kārļa Linneja vārda, kuram šis augs ir ļoti paticis.
