Eiforbiju dzimta (Euphorbiaceae) ir lakstaugu, sukulentu, koku un krūmu dzimta[1]. Apmēram 450 eiforbiju sugas ir sukulenti, daži no tām ir grūti atšķiramas no krūmiem[1].
Parasti vienmājnieki. Stublājs un lapas bieži satur piensulu. Lapas vienkāršas, nereti reducētas. Raksturīga sarežģītas uzbūves ziedkopa - ciātijs, kurā vīrišķie ziedi katrs ar vienu putekšņlapu atrodas ap ciātija asi, kā galā ir viens nolīcis sievišķais zieds. Pie ziedkopas pamata ir vīkals. Bez tam starp vīrišķajiem ziediem ir zvīņveidīgas augšlapas, bet ap katru ciātiju pie pamata - pieziedlapu vīkaliņš. Auglis - riekstiņu skaldauglis vai pogaļa. Dažādu klimatisko joslu augi, taču pārsvarā tropos un subtropos[2].
Latvijā sastopamas deviņas sugas. Nezālieņu, pārmitru vietu un mežu sugas: no biežām līdz ļoti retām, ievazātām sugām. Dažās Eiropas valstu florās visus Latvijā sastopamos dievkrēsliņus nodala nevis ģintī Euphorbia, bet gan ģintī Tithymalus[2].
Zināmas ap 7050 sugas no 300 ģintīm[3] (aplūkojot dzimtu taksonomiski plašā izpratnē, sugu skaits var pieaugt līdz 8950).
Dažu sugu sula satur kaučuku. Viena no tādām sugām ir Brazīlijas heveja (Hevea brasiliensis) no Brazīlijas mežiem. Vairāk par 90% no visas iegūstamā dabiskā kaučuka masas dod tieši Brazīlijas heveja[1].
Eiforbiju dzimta (Euphorbiaceae) ir lakstaugu, sukulentu, koku un krūmu dzimta. Apmēram 450 eiforbiju sugas ir sukulenti, daži no tām ir grūti atšķiramas no krūmiem.
Parasti vienmājnieki. Stublājs un lapas bieži satur piensulu. Lapas vienkāršas, nereti reducētas. Raksturīga sarežģītas uzbūves ziedkopa - ciātijs, kurā vīrišķie ziedi katrs ar vienu putekšņlapu atrodas ap ciātija asi, kā galā ir viens nolīcis sievišķais zieds. Pie ziedkopas pamata ir vīkals. Bez tam starp vīrišķajiem ziediem ir zvīņveidīgas augšlapas, bet ap katru ciātiju pie pamata - pieziedlapu vīkaliņš. Auglis - riekstiņu skaldauglis vai pogaļa. Dažādu klimatisko joslu augi, taču pārsvarā tropos un subtropos.
Latvijā sastopamas deviņas sugas. Nezālieņu, pārmitru vietu un mežu sugas: no biežām līdz ļoti retām, ievazātām sugām. Dažās Eiropas valstu florās visus Latvijā sastopamos dievkrēsliņus nodala nevis ģintī Euphorbia, bet gan ģintī Tithymalus.
Zināmas ap 7050 sugas no 300 ģintīm (aplūkojot dzimtu taksonomiski plašā izpratnē, sugu skaits var pieaugt līdz 8950).
Dažu sugu sula satur kaučuku. Viena no tādām sugām ir Brazīlijas heveja (Hevea brasiliensis) no Brazīlijas mežiem. Vairāk par 90% no visas iegūstamā dabiskā kaučuka masas dod tieši Brazīlijas heveja.
