Kanādas zeltgalvīte jeb Kanādas zeltslotiņa (Solidago canadensis) ir kurvjziežu dzimtas augu suga, kuras dabiskais izplatības areāls atrodas Ziemeļamerikā, taču tā ir ieviesta un sekmīgi izplatījusies invazīva suga arī daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā. Latvijā plaši izplatījusies, veido blīvas grupas nezālienēs, atmatās, gar dzelzceļiem un ceļiem.[1]
Kanādas zeltgalvīte ir daudzgadīgs, liels lakstaugs, kas augstumā sasniedz 70—150 cm. Lapu daudz, tās izvietojušās uz stublāja blīvi līdz pat ziedkopai, kas ir diezgan blīva, skarveidīga ar dzelteniem ziediem. Zied no jūlija līdz septembrim.
Kanādas zeltgalvīte jeb Kanādas zeltslotiņa (Solidago canadensis) ir kurvjziežu dzimtas augu suga, kuras dabiskais izplatības areāls atrodas Ziemeļamerikā, taču tā ir ieviesta un sekmīgi izplatījusies invazīva suga arī daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā. Latvijā plaši izplatījusies, veido blīvas grupas nezālienēs, atmatās, gar dzelzceļiem un ceļiem.
Kanādas zeltgalvīte ir daudzgadīgs, liels lakstaugs, kas augstumā sasniedz 70—150 cm. Lapu daudz, tās izvietojušās uz stublāja blīvi līdz pat ziedkopai, kas ir diezgan blīva, skarveidīga ar dzelteniem ziediem. Zied no jūlija līdz septembrim.
