Raibeņu dzimta (Nymphalidae) ir lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas pieder pie dižtauriņu virsdzimtas (Papilionoidea). Tā apvieno vairāk kā 6100 sugas, kas tiek iedalītas 559 ģintīs[1] un 12 apakšdzimtās. Raibeņu dzimtas sugas sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros reģionus. Raibeņu dzimtas sugas Latvijā ir vienas no pazīstamākajām un biežāk sastopamajām tauriņu sugām. Kopumā Latvijā sastopamas 57 sugas.[2] Izplatītākais raibeņu dzimtas pārstāvis ir nātru raibenis (Aglais urticae). Šis tauriņš ir arī viens no pirmajiem Latvijas pavasarī novērojamajiem tauriņiem.[3] Dažas sugas, piemēram, dadžu raibenis (Cynthia cardui) un lielais nātru raibenis (Vanessa atalanta) no dienvidiem veic masveida pārlidojumus.[3]
Daudzas raibeņu dzimtas sugas ir košas un krāsainas. Tomēr krāšņas visbiežāk ir spārnu virspuses, bet apakšpuses ļoti bieži ir pelēcīgas un neuzkrītošas. Daudzas sugas ar sakļautiem spārniem izskatās kā vecas koku lapas. Reizēm spārnu apakšpuses ir ļoti gaišas, radot gandrīz neredzamības efektu, saplūstot ar apkārtējo vidi. Pieaugušiem tauriņu tēviņiem pirmais kāju pāris ir mazāks vai pat gandrīz neesošs, tādēļ, piemēram, angļu valodā šo dzimtu mēdz saukt arī par četrkāju tauriņu dzimtu (four-footed butterflies). Mazās priekškājas parasti tiek piespiestas pie ķermeņa apakšpuses un tām pilnībā nav nekādas funkcionālas nozīmes.[4] Arī mātītēm gandrīz visām sugām ir samazinātas priekškājas, bet ir trīs izņēmumi — Libythea, Pseudergolis un Calinaga ģintīm.[4] Taustekļu gali ir sabiezināti un tiem atkarībā no sugas var būt dažāda forma. Raibeņu kāpuri ir mataini vai dzeloņaini.
Raibeņu dzimtas sugas ir lieli vai vidēji lieli tauriņi. Lielākais raibenis Latvijā ir apšu raibenis (Limenitis populi), mātītei spārnu plētums var sasniegt 10 cm. Šos tauriņus nereti var novērot uz meža ceļiem pie lietus peļķēm, kur tie sūc ūdeni.[3]
Latvijā daļa sugu pārziemo kā pieauguši tauriņi. Līdz ar to jau pirmajās siltajās pavasara dienās tie ātri uzsilst un izlido. Dažādām sugām ir dažāds attīstības cikls, tādēļ visu silto sezonu var novērot dažādas raibeņu sugas. Raibeņi mājo dažādos biotopos, pilsētas ieskaitot, bet biežāk tie novērojami mežmalās, meža laucītēs, pļavās un citās vietās, kas ir saulainas un pasargātas no vēja. Raibeņu dzimtas pieaugušie tauriņi barojas ar dažādu ziedu nektāru. Kāpuri atbilstoši sugai barojas ar dažādu lakstaugu lapām.[2]
Raibeņu dzimta (Nymphalidae)
Raibeņu dzimta (Nymphalidae) ir lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas pieder pie dižtauriņu virsdzimtas (Papilionoidea). Tā apvieno vairāk kā 6100 sugas, kas tiek iedalītas 559 ģintīs un 12 apakšdzimtās. Raibeņu dzimtas sugas sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros reģionus. Raibeņu dzimtas sugas Latvijā ir vienas no pazīstamākajām un biežāk sastopamajām tauriņu sugām. Kopumā Latvijā sastopamas 57 sugas. Izplatītākais raibeņu dzimtas pārstāvis ir nātru raibenis (Aglais urticae). Šis tauriņš ir arī viens no pirmajiem Latvijas pavasarī novērojamajiem tauriņiem. Dažas sugas, piemēram, dadžu raibenis (Cynthia cardui) un lielais nātru raibenis (Vanessa atalanta) no dienvidiem veic masveida pārlidojumus.
.jpg)
.jpg)
.JPG)
