Gekonu dzimta (Gekkonidae) ir viena no gekonveidīgo (Gekkota) zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno apmēram 950 maza vai vidēja auguma ķirzaku sugas, kas iedalītas 52 ģintīs.[1]
Gekoni sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Vislielākā sugu dažādība mājo tropu biomā gan Vecajā, gan Jaunajā pasaulē. Dažas sugas sastopamas arī attālās okeānu salās un atolos un bieži kopā ar scinkiem (Scincidae) ir vienīgie salās dzīvojošie sauszemes dzīvnieki. Daudzas sugas ir saistītas ar ļoti ierobežotiem dzīves apstākļiem, piemēram, noteikta tipa akmeņiem, augsni vai koku sugām.[2]
Gekoni ir krāsainas, mazas un vidēji lielas ķirzakas, tām ir konusveidīga galva un īss, plakans ķermenis, kas segts ar sīkām zvīņām, kas sakārtotas līnijās, radot ādai maigu izskatu,[3] un gara aste. Tā ir apmēram tikpat gara kā ķermenis, mērot no purniņa gala līdz astes pamatnei. Uz galvas ir daudzi sīki, zirņveidīgi izaugumi. Gekonu dzimtas sugām ir lielas acis un var būt divējāda veida plakstiņi - kustīgi plakstiņi un nekustīgi plakstiņi - tādā gadījumā acis pret ārējo vidi aizsargā nekustīga, caurspīdīga plēve. Otro grupu var iedalīt vēl divās grupās - uz pēdām ir lamellu šķērsvirziena joslas, kuras sedz miljoniem sīki matiņi, vai arī lamellu josliņas ar matiņiem nav. Pirmā grupa mājo uz kokiem, bet otrā uz zemes.[4] Mēle ir plata, ar nelielu šķēlumu.[2] Daudzām sugām ir trauslas astes, kas viegli nolūst.
Daļai gekonu pēdu apakšpusē ir spilventiņi, kurus sedz miljoniem stīvu, cietu matiņu, kas palīdz gekoniem kāpt un pieķerties. Matiņi spēj pielipt pie lielākās daļas virsmu, padarot dzīvniekus par labiem kāpelētājiem. Tajā pašā laikā gekona organismā ir īpašs mehānisms, kas spēj atslābināt matiņus un ļaut dzīvniekam kustēties.[3] Gekonu pēdas ir tik lipīgas, ka spēj noturēt dzīvnieku praktiski uz jebkādas virsmas. Tie var staigāt pa griestiem ar kājām gaisā un karāties no griestiem, turoties tikai ar vienu pirkstu.[4] Tomēr ne visām gekonu dzimtas sugām ir šādas pēdas, piemēram, Mazāzijas un Indijas sauso rajonu iemītniekam leopardu gekonam (Eublepharis macularius) šāda pielāgojumu nav, un kā šai grupai raksturīgs tas dzīvo uz zemes.[5]
Lielākais gekons dzimtā ir toki, kas ir 25–36 cm garš.[3] Mazākais dzimtā ir mazais gekons (Sphaerodactylus ariasae), kurš ir 30 mm garš.[4] Lielākā daļa sugu ir maza auguma, nepārsniedzot 15 cm garumu.[6]
Lielākā daļa gekonu sugu ir aktīvi tikai naktī un pārtiek galvenokārt no dažādiem kukaiņiem. Naktīs aktīvajiem gekoniem acs zīlīte ir vertikāla, bet sugām, kas ir aktīvas dienas laikā, zīlītes ir apaļas. Ir arī sugas, kas var būt aktīvas jebkurā diennakts laikā.[4] Lielākā daļa ir kukaiņēdāji, bet dažas sugas barojas ar citiem maziem rāpuļiem un maziem grauzējiem.[4] Gekoni parasti vairojas, dējot olas, izņemot dažas sugas, kas ir dzīvdzemdētājas.
Klasiskajā sistemātikā gekonu dzimtai ir 5 apakšdzimtas, bet jaunākajās sistemātikās apakšdzimtas tiek izdalītas kā atsevišķas dzimtas.[7] Ir arī informācijas avoti, kuros tikai dažas apakšdzimtas izdalītas kā atsevišķas dzimtas.[4] Šajā rakstā atspoguļota sistemātika, kurā apakšdzimtas izdalītas kā atsevišķas dzimtas (līdz ar to zemāk piedāvātaja sistemātikā netiek atspoguļotas).
Gekonu dzimta (Gekkonidae)
Gekonu dzimta (Gekkonidae) ir viena no gekonveidīgo (Gekkota) zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno apmēram 950 maza vai vidēja auguma ķirzaku sugas, kas iedalītas 52 ģintīs.
Gekoni sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Vislielākā sugu dažādība mājo tropu biomā gan Vecajā, gan Jaunajā pasaulē. Dažas sugas sastopamas arī attālās okeānu salās un atolos un bieži kopā ar scinkiem (Scincidae) ir vienīgie salās dzīvojošie sauszemes dzīvnieki. Daudzas sugas ir saistītas ar ļoti ierobežotiem dzīves apstākļiem, piemēram, noteikta tipa akmeņiem, augsni vai koku sugām.
